Kā pārbaudīt auto starteri: pilnīga pamācība katram auto īpašniekam

Auto starteris ir viens no svarīgākajiem automašīnas komponentiem, kas nodrošina dzinēja iedarbināšanu. Kad rodas problēmas ar automašīnas iedarbināšanu, viens no pirmajiem aizdomu objektiem ir tieši starteris. Šajā rakstā apskatīsim, kā pašrocīgi pārbaudīt auto starteri, diagnosticēt biežākās problēmas un ietaupīt naudu, izvairoties no nevajadzīgiem remontiem.

Kā saprast, ka problēma ir tieši ar starteri?

Pirms sākt pārbaudīt starteri, ir svarīgi noteikt, vai problēma tiešām ir ar to. Tipiskākās startera problēmas pazīmes ir klikšķošas skaņas, kad pagriežat atslēgu, dzinējs negriežas vai griežas ļoti lēni, vai arī nedzirdat nekādas skaņas, mēģinot iedarbināt auto. Atcerieties, ka līdzīgus simptomus var izraisīt arī izlādējies akumulators vai slikti savienojumi. Vispirms pārbaudiet akumulatora spriegumu ar voltmetru – tam vajadzētu būt vismaz 12.4V. Ja akumulators ir kārtībā, tad problēma, visticamāk, ir ar starteri vai tā elektriskajiem savienojumiem.

Kādus instrumentus nepieciešams sagatavot startera pārbaudei?

Lai veiktu pilnvērtīgu startera pārbaudi, jums būs nepieciešami šādi instrumenti:

• Digitālais multimetrs (voltmetrs)
• Uzgriežņu atslēgu komplekts
• Gumijas cimdi (drošībai, strādājot ar elektrību)
• Drošības brilles
• Startera testeris (nav obligāts, bet noderīgs)
• Palīgvadi ar spailēm (ja nepieciešams veikt tiešo startera pārbaudi)
• Domkrats un balsti (ja starteris atrodas grūti pieejamā vietā)

Lielākā daļa šo instrumentu ir pieejami jebkurā mājas darbnīcā, bet specializētus instrumentus var iznomāt vai aizņemties no auto detaļu veikaliem.

Kā pārbaudīt startera elektriskos savienojumus?

Vispirms pārbaudiet, vai problēma nav vienkārši sliktos elektriskos savienojumos. Šim nolūkam:

1. Pārliecinieties, ka automašīna ir izslēgta un atslēga izņemta no aizdedzes.
2. Atveriet motora pārsegu un atrodiet starteri – parasti tas atrodas dzinēja apakšējā daļā, akumulatora tuvumā.
3. Vizuāli pārbaudiet, vai startera kabeļi ir stingri piestiprināti un nav korodējuši.
4. Pārbaudiet akumulatora spailes – tām jābūt tīrām un cieši piestiprinātām.
5. Ar multimetru pārbaudiet spriegumu starp startera pozitīvo spaili un automašīnas korpusu – tam vajadzētu būt tuvu akumulatora spriegumam.

Ja konstatējat vaļīgus savienojumus, notīriet tos ar stiepļu suku un pievelciet. Korodējušas spailes var apstrādāt ar speciālu pretkorozijas aerosolu, kas pieejams auto detaļu veikalos.

Kā veikt startera slodzes testu?

Slodzes tests ir efektīvs veids, kā pārbaudīt startera darbību reālos apstākļos:

1. Pārliecinieties, ka akumulators ir pilnībā uzlādēts.
2. Palūdziet kādam palīdzēt – vienam cilvēkam jāsēž pie stūres, otram jāveic mērījumi.
3. Pievienojiet voltmetru akumulatora spailēm.
4. Atslēdziet aizdedzes sistēmu, izņemot aizdedzes spoli vai atvienojot degvielas sūkņa releju (lai dzinējs neiedarbotos).
5. Lūdziet palīgam pagriezt aizdedzes atslēgu iedarbināšanas pozīcijā.
6. Novērojiet voltmetra rādījumu – normāla startera gadījumā spriegumam nevajadzētu nokrist zem 9.5-10V.

Ja spriegums krītas zemāk par 9V, tas var norādīt uz problēmām ar starteri vai akumulatoru. Ja starteris vispār nereaģē, bet spriegums nemainās, problēma var būt startera slēdzī vai vadojumā.

Kā pārbaudīt startera strāvas patēriņu?

Startera strāvas patēriņa mērīšana var sniegt vērtīgu informāciju par tā stāvokli:

1. Šim testam nepieciešams ampērmetrs, kas spēj mērīt lielas strāvas (līdz 300A).
2. Atvienojiet akumulatora negatīvo spaili.
3. Savienojiet ampērmetru starp akumulatora negatīvo spaili un atvienoto kabeli.
4. Atslēdziet aizdedzes sistēmu, lai dzinējs neiedarbotos.
5. Pagrieziet aizdedzes atslēgu un nolasiet ampērmetra rādījumu.

Vidējam automobilim startera strāvas patēriņš parasti ir 60-150A. Ja rādījums ir ievērojami augstāks, tas var norādīt uz īssavienojumu vai mehānisku pretestību starterī. Ja rādījums ir daudz zemāks, tas var liecināt par sliktu elektrisko savienojumu vai nolietotu starteri.

Vai iespējams pārbaudīt starteri, to noņemot no automašīnas?

Jā, starteri var pārbaudīt arī noņemtu no automašīnas, un dažreiz tas sniedz precīzākus rezultātus:

1. Atvienojiet akumulatora negatīvo spaili, lai izvairītos no īssavienojuma.
2. Atrodiet un atvienojiet visus elektriskos savienojumus ar starteri.
3. Atskrūvējiet montāžas skrūves un noņemiet starteri.
4. Vizuāli pārbaudiet starteri – meklējiet nodiluma pazīmes, sadegušus kontaktus vai mehāniskus bojājumus.
5. Starteri var pārbaudīt, izmantojot 12V akumulatoru un vadus:

• Nostipriniet starteri skrūvspīlēs vai uz darba galda.
• Pievienojiet negatīvo vadu startera korpusam.
• Ar īsu vadu pieskarieties startera pozitīvajai spailei un solenoidam.

Šāda veida pārbaude ļauj arī labāk apskatīt zobratu un pārbaudīt, vai tas nav nodilis vai bojāts.

Kā pārbaudīt startera solenoidu?

Solenoids ir elektromagnētiskais slēdzis, kas aktivizē starteri. Tā pārbaude ir svarīga daļa no kopējās startera diagnostikas:

1. Atrodiet solenoidu – tas parasti ir cilindriska daļa, kas piestiprināta startera korpusam.
2. Ar multimetru pārbaudiet pretestību starp solenoida spailēm (S un B+).
3. Normāla pretestība parasti ir 0.5-2 omi.
4. Ja pretestība ir bezgalīga (pārtraukta ķēde), solenoids, visticamāk, ir bojāts.
5. Ja starteris ir noņemts, varat arī pārbaudīt solenoida mehānisko darbību, pievienojot 12V spriegumu starp solenoida spailēm – jums vajadzētu dzirdēt klikšķi, kad solenoids aktivizējas.

Bojāts solenoids ir biežs iemesls, kāpēc starteris nedarbojas, un dažreiz to var nomainīt atsevišķi, nevis mainīt visu starteri.

Kādas ir biežākās startera problēmas un kā tās diagnosticēt?

Izpratne par biežākajām startera problēmām palīdzēs jums precīzāk diagnosticēt jūsu situāciju:

• Klikšķošas skaņas, bet dzinējs negriežas – parasti norāda uz problēmām ar solenoidu vai nepietiekamu strāvas padevi.
• Starteris griežas, bet dzinējs neiedarbinās – iespējams, nodilis vai bojāts zobratu mehānisms.
• Lēna griešanās – var būt nolietoti startera gultņi, ogles vai nepietiekama strāvas padeve.
• Dīvainas skaņas iedarbināšanas laikā – norāda uz mehāniskiem bojājumiem vai nepareizu zobratu saķeri.
• Starteris turpina griezties pēc dzinēja iedarbināšanas – bojāts startera slēdzis vai iestrēdzis solenoids.

Katrai no šīm problēmām ir savas specifiskas pārbaudes metodes, bet vispārīgā startera pārbaude, ko aprakstījām iepriekš, palīdzēs identificēt lielāko daļu problēmu.

Cik maksā startera remonts vai nomaiņa?

Izmaksas var ievērojami atšķirties atkarībā no automašīnas modeļa un startera tipa:

• Startera remonts (ogļu, gultņu vai solenoida nomaiņa): 30-100 EUR
• Jauns starteris: 80-300 EUR atkarībā no automašīnas modeļa
• Atjaunots (remanufactured) starteris: 60-200 EUR
• Darba izmaksas servisā: 30-100 EUR atkarībā no startera pieejamības

Dažreiz ir ekonomiskāk iegādāties atjaunotu starteri, nevis remontēt veco, īpaši ja tam ir vairāki bojājumi. Nordparts.lv piedāvā plašu startera klāstu dažādiem auto modeļiem par konkurētspējīgām cenām.

Kad labāk uzticēt startera pārbaudi profesionāļiem?

Lai gan daudzas startera pārbaudes var veikt patstāvīgi, ir situācijas, kad labāk vērsties pie speciālistiem:

• Ja jums nav pieredzes darbā ar auto elektrību
• Ja starteris atrodas grūti pieejamā vietā (dažiem modeļiem tas ir zem ieplūdes kolektora)
• Ja diagnostikas rezultāti ir neskaidri
• Ja automašīnai ir sarežģīta elektriskā sistēma vai tā ir aprīkota ar start-stop tehnoloģiju
• Ja jums nav nepieciešamo specializēto instrumentu

Profesionāli auto elektriķi var veikt precīzāku diagnostiku ar specializētiem instrumentiem un bieži vien var identificēt problēmas, kas nav acīmredzamas.

Vai varu izmantot pagaidu risinājumus, ja starteris nedarbojas?

Ja atrodaties situācijā, kad starteris nedarbojas un jums steidzami jāiedarbina automašīna, ir daži pagaidu risinājumi:

1. Starta kabeļi (jump leads) – ja problēma ir saistīta ar vāju akumulatoru, starta kabeļi var palīdzēt iedarbināt automašīnu.
2. Piesitiens starterim – dažreiz viegls sitiens pa starteri var palīdzēt atrisināt īslaicīgu mehānisku iestrēgšanu. Izmantojiet gumijas āmuru vai koka kātu, lai viegli piesitu starterim (uzmanīgi, lai nesabojātu to).
3. Automašīnas stumšana vai ripināšana no kalna – automašīnas ar manuālo pārnesumkārbu var iedarbināt, ieslēdzot otro pārnesumu un atlaižot sajūgu, kad auto ir ieguvis pietiekamu ātrumu.
4. Tiešais savienojums – ārkārtas gadījumā varat apiet solenoidu, izveidojot tiešu savienojumu starp akumulatora pozitīvo spaili un startera galveno spaili (UZMANĪBU: to dariet tikai ārkārtas gadījumos un ar lielu piesardzību).

Šie ir tikai pagaidu risinājumi, un pēc iespējas ātrāk jāveic pienācīga startera diagnostika un remonts.

Praktiski padomi startera uzturēšanai un problēmu novēršanai

• Regulāri pārbaudiet akumulatora stāvokli un uzturiet to uzlādētu, jo vājš akumulators rada papildu slodzi starterim.
• Uzturiet tīrus un ciešus visus elektriskos savienojumus, īpaši akumulatora spailes.
• Izvairieties no ilgstošas startera darbināšanas – ja dzinējs neiedarbojas pēc 5-10 sekundēm, pagaidiet 30 sekundes pirms nākamā mēģinājuma.
• Aukstā laikā izmantojiet motora sildītāju vai akumulatora sildītāju, lai atvieglotu iedarbināšanu.
• Regulāri pārbaudiet siksnu stāvokli, jo vaļīga vai nodilusi siksna var radīt papildu slodzi starterim.
• Ja dzirdat neparastas skaņas no startera, nekavējoties pārbaudiet to, lai novērstu lielākus bojājumus.
• Apsveriet iespēju uzstādīt jaudīgāku starteri, ja bieži braucat ekstremālos apstākļos vai jūsu automašīnai ir modificēts dzinējs.

Biežākās kļūdas, veicot startera pārbaudi

• Nepārbaudīt akumulatoru pirms startera diagnostikas – vājš akumulators bieži tiek sajaukts ar startera problēmām.
• Ignorēt elektriskos savienojumus – korozija vai vaļīgi savienojumi var imitēt startera bojājumus.
• Nepareizi pievienot testēšanas instrumentus, kas var radīt īssavienojumu vai neprecīzus mērījumus.
• Neievērot drošības pasākumus, strādājot ar elektrību – vienmēr atvienojiet akumulatora negatīvo spaili pirms darba ar starteri.
• Nepareizi interpretēt testa rezultātus – piemēram, augsta strāvas patēriņa iemesls var būt ne tikai bojāts starteris, bet arī mehāniska pretestība dzinējā.
• Mēģināt iedarbināt automašīnu ar noņemtu gaisa filtru vai sensoru savienojumiem, kas var izraisīt papildu problēmas.
• Neveikt pilnīgu diagnostiku un nomainīt detaļas, pirms problēma ir precīzi identificēta.

Secinājumi

Startera pārbaude ir svarīga prasme katram auto īpašniekam, kas var ietaupīt laiku un naudu, ļaujot identificēt problēmas agrīnā stadijā. Sākot ar vienkāršām vizuālām pārbaudēm un elektrisko savienojumu testiem, līdz pat detalizētai startera noņemšanai un testēšanai, šīs metodes var palīdzēt precīzi noteikt problēmas cēloni.

Atcerieties, ka daudzas startera problēmas ir saistītas ar elektriskiem savienojumiem vai akumulatoru, tāpēc vienmēr sāciet ar šo komponenšu pārbaudi. Ja jūsu zināšanas vai instrumenti ir ierobežoti, nebaidieties lūgt profesionāļu palīdzību – īpaši sarežģītāku automašīnu gadījumā.

Regulāra automašīnas uzturēšana un uzmanība neparastām skaņām vai iedarbināšanas problēmām var palīdzēt agrīni identificēt potenciālas startera problēmas, pirms tās kļūst par nopietnu bojājumu. Nordparts.lv piedāvā plašu startera un to komponentu klāstu, kā arī konsultācijas par piemērotākajām detaļām jūsu automašīnai.

Interesanti produkti: