Papildlukturi
Strands lukturi un gaismas
Darba gaismas
Bākugunis un brīdinājuma gaismas
CAN BUS vadības bloki
Gaismekļi, LED ar gumijas rokturi
Auto spuldzes
LED dienas gaitas lukturi (DRL)
Elektroinstalācija divām gaismām
Elektroinstalācija vienam gaismam
Elektroinstalācija trim gaismām
Lukturi un apgaismojuma detaļas
Gabarītgaismas un sānu lukturi
Vieglo auto priekšējie lukturi
Atstarotāji
Gaismas paneļi 750–990 mm
Gaismas paneļi 200–749 mm
Gaismas paneļi 1460–1900 mm
Gaismas paneļi 1300–1450 mm
Gaismas paneļi 1000–1299 mm
Savienotāji un kabeļu gali
Elektriskie savienotāji un kontakti
Kabeļu savilcēji
Kabeļu aizsargapvalki un ievadi
Vadu komplekti un remkomplekti
Kabeļu stiprinājumi un turētāji
Termonosēdināmās caurules
Kabeļu marķējumi un izolācijas lente
Sadales kopnes (busbar)
Citi elektroinstalācijas piederumi
Releji
Drošinātāji
Spraudņi un kontaktligzdas (barošanas avots, piekabe)
Drošinātāju turētāji
Spirālveida kabeļi (piekabēm)
Sadales kārbas
Iekrāvēju strāvas spraudņi
Releju bloki un vadības moduļi
MTA adapteri un stiprinājumi
Piekabes elektroinstalācija
Tīkla pagarinātāji
Diodes un diožu bloki
Auto piederumi
Lodēšanas piederumi
Citi piederumi
Testeri
Aizdedzes sistēmas rezerves daļas
Auto kamera atpakaļgaitai ir viena no praktiskākajām ierīcēm, ko var uzstādīt savā automašīnā – tā palīdz novērst nepatīkamus negadījumus stāvvietā un padara paralēlo novietošanu daudz vienkāršāku. Taču veikalos pieejamo modeļu klāsts ir tik plašs, ka izvēle bieži vien sagādā galvassāpes. Šajā rakstā atbildēsim uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, lai tu varētu izvēlēties kameru, kas tiešām derēs tieši tavai automašīnai un vajadzībām.

Daudziem šķiet, ka atpakaļgaitas kamera ir tikai komforta lieta, taču praksē tā ir arī drošības jautājums. Aizmugurējais skats no spoguļiem bieži vien ir ierobežots – īpaši lielākām automašīnām, universāļiem vai mikroautobusiem. Kamera nodrošina tiešu skatu uz to, kas atrodas tieši aiz automašīnas, tostarp bērnus, gājējus vai zemā augstumā novietotas šķērsles, kuras spoguļos vienkārši nav redzamas. Turklāt, ja automašīnā jau ir iebūvēts displejs vai navigācijas ekrāns, kameras pievienošana bieži vien ir salīdzinoši vienkārša un lēta. Pat ja displeja nav, var iegādāties kameru komplektā ar nelielu monitoru, kas uzstādāms uz paneļa vai pie atpakaļskata spoguļa.
Galvenokārt atpakaļgaitas kameras iedala pēc uzstādīšanas veida un savienojuma tipa. Vadu kameras tiek savienotas ar displeju caur kabeli – tās nodrošina stabilu attēlu bez traucējumiem un ir lētākas. Bezvadu kameras pārraida attēlu pa radio frekvenci vai wifi – uzstādīšana ir vienkāršāka, taču dažkārt var rasties signāla traucējumi. Ir arī kameras, kas iebūvētas numura zīmes apgaismojumā – tās izskatās estētiski un nav uzkrītošas. Vēl viens variants ir kameras, kas integrētas aizmugurējā spoguļa rokturī vai iebūvētas aizmugurējā bamperī. Izvēloties veidu, jāņem vērā, kāds displejs ir automašīnā un cik sarežģīta ir vadu vešana caur automašīnas virsbūvi.
Atpakaļgaitas kamerai nav nepieciešama tāda pati augstā izšķirtspēja kā videoregistratoram. Lielākajai daļai lietotāju pilnīgi pietiek ar 720p (HD) izšķirtspēju – attēls ir pietiekami skaidrs, lai redzētu šķērsles, cilvēkus un automašīnas aiz sevis. 1080p kameras nodrošina asāku attēlu, taču atšķirība ikdienas lietošanā nav dramatiska, it īpaši ja displejs ir neliels. Svarīgāk par izšķirtspēju ir redzes leņķis un nakts redzamība. Kamera ar platu redzes leņķi (130-170 grādi) un labu nakts redzamību ir daudz praktiskāka nekā augstas izšķirtspējas kamera ar šauru leņķi un vāju sniegumu tumsā.
Redzes leņķis ir viens no svarīgākajiem parametriem. Lielākajai daļai automašīnu optimāls ir 120-150 grādu leņķis – tas dod labu pārskatu par visu, kas atrodas aiz automašīnas, neizraisot pārāk lielu attēla izkropļojumu malās. Kameras ar 170 grādu leņķi dod ļoti plašu skatu, taču attēla malas bieži ir stipri izkropļotas – objekti izskatās tālāk, nekā patiesībā ir, kas var maldināt. Ja automašīna ir liela vai bieži tiek izmantota šaurās stāvvietās, 150 grādu leņķis ir labs kompromiss starp plašumu un attēla kvalitāti. Mazākām automašīnām var pietikt arī ar 120 grādiem.
Lielākā daļa atpakaļgaitas situāciju notiek vakara vai nakts apstākļos – stāvvietas bieži ir vāji apgaismotas. Tāpēc nakts redzamība ir kritisks parametrs. Meklē kameras ar infrasarkano (IR) apgaismojumu – tās spēj redzēt tumsā pat bez ārēja apgaismojuma. Labas kameras parasti ir aprīkotas ar 4-8 IR diodēm, kas nodrošina redzamību 5-10 metru attālumā. Vēl viens rādītājs ir matricas jutīgums – jo zemāks lux skaitlis (piemēram, 0.1 lux vai mazāk), jo labāk kamera redz tumsā. Ja automašīna bieži tiek novietota tumšās vietās, šis parametrs noteikti jāņem vērā.

Vadu kamera ir uzticamāka – signāls ir stabils, nav traucējumu, un attēla kvalitāte nemainās. Trūkums ir uzstādīšanas sarežģītība, jo kabelis jāved no aizmugures līdz priekšpusei caur automašīnas salonu vai zem apšuvuma. Bezvadu kamera uzstādāma ātrāk, taču var rasties signāla traucējumi no citām bezvadu ierīcēm, un dažkārt attēls var “iesalt” vai pazust. Ja esi gatavs pavadīt laiku pareizai uzstādīšanai vai uzticēt to speciālistam, vadu kamera ir labāka izvēle ilgtermiņā. Ja vēlies ātru un vienkāršu risinājumu un automašīna nav aprīkota ar iebūvētu displeju, bezvadu kamera ar nelielu monitoru var būt praktisks variants. Vairāk par bezvadu kameru uzstādīšanu vari izlasīt rakstā par bezvadu digitālo atpakaļgaitas kameru uzstādīšanu soli pa solim.
Pirmkārt, jānoskaidro, vai automašīnā ir displejs, kurā var parādīt kameras attēlu. Ja ir iebūvēts navigācijas ekrāns vai multimediju sistēma, jāpārbauda, vai tai ir video ieejas savienotājs (parasti RCA vai AV ieejas). Daudzas jaunākas automašīnas jau ir sagatavošanas atpakaļgaitas kamerai – tās ir aprīkotas ar vadu, kas jāpievieno kamerai. Ja displeja nav, jāiegādājas kamera komplektā ar monitoru. Otrkārt, jāpārbauda, kur fiziski iespējams uzstādīt kameru – pie numura zīmes apgaismojuma, bamperī vai uz aizmugurējās durvis. Pirms pirkuma ir vērts apskatīties, kā citi tādas pašas markas un modeļa automašīnas īpašnieki ir uzstādījuši kameras – internetā bieži var atrast konkrētus piemērus.
Cenas svārstās plašā diapazonā. Vienkāršas vadu kameras ar labu kvalitāti var iegādāties par 15-30 eiro. Kameras ar augstāku izšķirtspēju, plašu redves leņķi un labu nakts redzamību maksā 30-60 eiro. Bezvadu kameru komplekti ar monitoru parasti sākas no 40 eiro un var sasniegt 100 eiro un vairāk. Uzstādīšanas izmaksas pie speciālista parasti ir 30-60 eiro atkarībā no automašīnas modeļa un uzstādīšanas sarežģītības. Kopumā pilnīgs risinājums – kamera, uzstādīšana un, ja nepieciešams, monitors – var izmaksāt 60-150 eiro. Tā ir saprātīga investīcija, ņemot vērā, ka pat neliels negadījums stāvvietā var izmaksāt daudz vairāk. Ja plāno ietaupīt uz uzstādīšanu un darīt pats, noteikti iepazīsties ar kameru izvēles principiem, lai saprastu, kādus savienojumus izmanto dažādi modeļi.
Visbiežākā kļūda ir lētas kameras iegāde bez pārbaudes, vai tā saderēs ar esošo displeju. Rezultāts – kamera ir, bet to nevar pieslēgt. Otra izplatīta kļūda ir pārāk liela uzmanība izšķirtspējai un par maz uzmanības nakts redzamībai un redves leņķim. Trešā kļūda – bezvadu kameras izvēle, neapzinoties, ka tās dažkārt var radīt signāla problēmas. Ceturtā kļūda – kameras uzstādīšana pārāk augstu vai pārāk zemu, kā rezultātā attēls ir nepareizā leņķī. Pareizs uzstādīšanas augstums parasti ir 50-80 centimetri no zemes, un kamerai jābūt vērstai nedaudz uz leju, lai redzētu gan tuvumā esošās šķērsles, gan tālāk esošos objektus.

Tas atkarīgs no tavām prasmēm un automašīnas konstrukcijas. Vadu kameras uzstādīšana prasa kabeli vest caur automašīnas salonu – tas nozīmē noņemt apšuvumu, atrast piemērotu ceļu kabelim un pareizi pieslēgt to pie atpakaļgaitas gaismas un displeja. Ja esi pieredzējis ar auto elektrikas darbiem, to var izdarīt pats 2-4 stundu laikā. Ja nē, labāk uzticēt speciālistam – nepareiza pieslēgšana var izraisīt īssavienojumu vai bojāt displeja sistēmu. Bezvadu kameras uzstādīšana ir vienkāršāka – galvenais ir pareizi pieslēgt barošanas vadu pie atpakaļgaitas gaismas, lai kamera ieslēgtos automātiski. Ja rodas šaubas par elektrikas darbiem, noderīga informācija atrodama arī rakstā par auto spuldžu pārbaudi bez multimetra, kur izskaidroti pamati par auto elektrikas savienojumiem.
Dažas funkcijas var būtiski uzlabot kameras praktiskumu. Vadlīnijas – uz ekrāna attēlotas līnijas, kas palīdz novērtēt attālumu līdz šķērslim – ir ļoti noderīgas iesācējiem. Dinamiskās vadlīnijas, kas mainās atkarībā no stūres leņķa, ir vēl praktiskākas. Ūdensizturība (IP67 vai IP68 klase) ir obligāta prasība, jo kamera atrodas ārpusē un tiek pakļauta lietus, dubļu un sniega iedarbībai. Automātiska ieslēgšanās, pieslēdzot atpakaļgaitu, ir standarta funkcija, taču pirms pirkuma to vērts pārbaudīt. Dažas kameras piedāvā arī skata maiņu – iespēja pārslēgties starp normālu un spoguļattēlu, kas noderīgi atkarībā no tā, kā kamera ir uzstādīta.
Atpakaļgaitas kamera atrodas vietā, kur to regulāri skar dubļi, ūdens un sāls. Regulāra tīrīšana ar mitru drānu palīdz saglabāt skaidru attēlu un novērst objektīva saskrāpēšanu. Ziemā jāpārbauda, vai kamera nav nosegta ar sniegu vai ledu – dažas kameras ir aprīkotas ar sildīšanas elementu, kas novērš apledošanu. Ja kamera ir uzstādīta pie numura zīmes apgaismojuma, jāpārbauda, vai savienojuma vietas ir labi noblīvētas, lai ūdens neiekļūtu kontaktos. Ja pamanāmi, ka attēls ir kļuvis duļķains vai kamera periodiski nedarbojas, visbiežāk problēma ir vai nu netīrs objektīvs, vai vaļīgs savienojums – abas lietas var novērst pats.
Atpakaļgaitas kamera ir praktisks un salīdzinoši lēts veids, kā uzlabot gan drošību, gan komfortu ikdienas braukšanā. Galvenais ir izvēlēties modeli, kas atbilst tavas automašīnas tehniskajām iespējām un tavām reālajām vajadzībām – nevis maksāt vairāk par funkcijām, kuras nekad neizmantosi. Ja vēl neesi pārliecināts, kura kamera der tieši tavam auto, nordparts.lv speciālisti var palīdzēt atrast piemērotāko variantu.