Kā pārbaudīt auto dzesēšanas šķidrumu – pilnīgs ceļvedis katram autobraucējam

Dzesēšanas šķidruma pārbaude ir viena no svarīgākajām lietām, ko var izdarīt patstāvīgi, lai pasargātu dzinēju no pārkaršanas un dārgiem remontiem. Ja auto dzesēšanas šķidrums nav pareizā līmenī vai ir novecojis, sekas var būt ļoti nopietnas – no dzinēja pārkaršanas līdz pat pilnīgai tā sabojāšanai. Šajā rakstā uzzināsi, kā pareizi pārbaudīt dzesēšanas šķidrumu, ko meklēt un kad ir laiks to nomainīt.

Kāpēc dzesēšanas šķidruma pārbaude ir tik svarīga?

Dzesēšanas šķidrums veic vairākas funkcijas vienlaikus – tas novada siltumu no dzinēja, aizsargā pret sasalšanu ziemā un novērš koroziju dzesēšanas sistēmas iekšienē. Ja šķidruma līmenis ir par zemu vai tas ir zaudējis savas īpašības, dzinējs var pārkarst pat īsā brauciena laikā. Pārkarstušam dzinējam var deformēties galvas bloks, izdegt blīve starp galvas bloku un cilindru bloku, vai pat plaisāt pats bloks – šāds remonts var izmaksāt vairākus simtus vai pat tūkstošus eiro. Regulāra pārbaude aizņem tikai dažas minūtes un var ietaupīt ļoti daudz naudas.

Kad drīkst atvērt dzesēšanas sistēmas vāku un kad tas ir bīstami?

Šis ir viens no svarīgākajiem drošības jautājumiem. Dzesēšanas sistēma darbojas zem spiediena, un karstam dzinējam šķidruma temperatūra var pārsniegt 90 grādus. Ja atver vāku uz karstu dzinēju, karsts šķidrums var izšļakstīties un izraisīt nopietnus apdegumus. Vienmēr gaidi, kamēr dzinējs pilnībā atdziest – parasti tas aizņem vismaz 30-60 minūtes pēc braukšanas. Pirms atvērt vāku, apliec to ar biezu drānu un pagrozi ļoti lēnām, lai vispirms atlaist spiedienu. Ja dzird šņākšanu vai jūti pretestību – apstājies un gaidi vēl.

Kā atrast dzesēšanas šķidruma tvertni savā automašīnā?

Lielākajā daļā mūsdienu automašīnu ir divas vietas, kur var pārbaudīt dzesēšanas šķidrumu. Pirmā ir paplašinātāja tvertne – parasti tā ir caurspīdīga vai daļēji caurspīdīga plastmasas tvertne ar minimālo un maksimālo līmeņa atzīmi uz sāna. Tā atrodas dzinēja nodalījumā un ir savienota ar radiatoru ar šļūteni. Otrā vieta ir pats radiators, kuram ir atsevišķs vāks. Vecākās automašīnās bieži vien ir tikai radiatora vāks bez atsevišķas paplašinātāja tvertnes. Ja nevari atrast tvertni, paskaties automašīnas instrukcijā vai meklē internetā sava modeļa dzesēšanas sistēmas shēmu.

Kā pareizi pārbaudīt dzesēšanas šķidruma līmeni?

Pārbaudi vienmēr veic uz auksta dzinēja – pirms rīta brauciena ir ideāls laiks. Atver motora pārsegu un atrod paplašinātāja tvertni. Uz tās sāna redzēsi divas atzīmes – “min” un “max” jeb “minimum” un “maximum”. Šķidruma līmenim jābūt starp šīm divām atzīmēm, ideāli – tuvāk maksimālajai atzīmei. Ja līmenis ir zemāks par minimālo atzīmi, tas ir brīdinājuma signāls un šķidrums jāpapildina nekavējoties. Ja tvertne ir pilnīgi tukša, tas nozīmē, ka ir nopietna noplūde un pirms braukšanas jānoskaidro cēlonis.

Kā pārbaudīt dzesēšanas šķidruma kvalitāti un vai tas vēl der?

Līmenis ir tikai puse no stāsta – tikpat svarīga ir šķidruma kvalitāte. Laba dzesēšanas šķidruma krāsa ir spilgta – zaļa, sarkana, rozā vai dzeltena atkarībā no veida. Ja šķidrums ir brūns, duļķains vai tajā peld nogulsnes, tas ir novecojis un jānomaina. Vienkāršākais veids, kā pārbaudīt sasalšanas temperatūru, ir izmantot refraktometru – nelielu ierīci, ko var nopirkt par 5-15 eiro. Ieliec tajā dažus pilienus šķidruma un skaties caur okulāru – skala parādīs, līdz kādai temperatūrai šķidrums pasargā pret sasalšanu. Ziemā Latvijā vajadzētu vismaz -25 līdz -35 grādi. Vēl viena metode ir speciālas testa sloksnes, kas mēra pH līmeni un sārmainību – tās liecina par šķidruma aizsargspējām pret koroziju.

Kā pareizi papildināt dzesēšanas šķidrumu, ja tā trūkst?

Ja šķidruma līmenis ir par zemu, to var papildināt pats. Svarīgi ir izmantot pareizo šķidruma veidu – nekad nejauc dažādu krāsu vai veidu šķidrumus, jo tas var izraisīt ķīmisku reakciju un sabojāt sistēmu. Paskaties auto instrukcijā vai uz pašas tvertnes, kāds veids ir nepieciešams. Visbiežāk tiek izmantots G11 (zaļš), G12 (sarkans vai rozā) vai G13 (violets). Dzesēšanas šķidrumu parasti atšķaida ar destilētu ūdeni attiecībā 1:1, lai iegūtu aizsardzību pret sasalšanu līdz aptuveni -35 grādiem. Nekad neizmanto parasto krāna ūdeni – tajā esošie minerāli var radīt nogulsnes un koroziju. Papildini lēnām, lai nesatrauktu sistēmā esošos gaisa burbulīšus, un pēc tam pārbaudi līmeni vēlreiz.

Kādi simptomi liecina par problēmām dzesēšanas sistēmā?

Ir vairākas pazīmes, kas norāda uz iespējamām problēmām. Temperatūras rādītājs uz paneļa paceļas augstāk nekā parasti vai sasniedz sarkano zonu – tas ir tūlītējs brīdinājums, ka jāapstājas. Ja redzi tvaiku vai dūmus no motora pārsega, nekavējoties apstājies un izslēdz dzinēju. Ja dzesēšanas šķidruma līmenis regulāri pazeminās, bet neredzi noplūdes zem automašīnas, iespējams, ka šķidrums nonāk dzinēja iekšienē caur bojātu galvas bloka blīvi – to var apstiprināt, ja izplūdes gāzēs ir baltie dūmi vai eļļa ir emulgējusies (izskatās kā šokolādes krēms). Arī salona sildītājs, kas pēkšņi sāk pūst aukstu gaisu, var liecināt par zemu šķidruma līmeni. Ja pamani kādu no šīm pazīmēm, labāk pārbaudīt arī kā pārbaudīt auto termostatu, jo tas ir cieši saistīts ar dzesēšanas sistēmas darbību.

Cik bieži jāmaina dzesēšanas šķidrums?

Maiņas intervāls atkarīgs no šķidruma veida un automašīnas ražotāja ieteikumiem. Vecāka tipa šķidrums (G11) parasti jānomaina ik pēc 2 gadiem vai 60 000 kilometriem. Modernāki šķidrumi (G12, G12+, G13) var kalpot 4-5 gadus vai 150 000 kilometrus. Tomēr šie ir tikai orientējoši skaitļi – ja šķidrums izskatās duļķains vai ir mainījis krāsu, tas jānomaina neatkarīgi no nobraukuma. Daudzi autobraucēji aizmirst par dzesēšanas šķidruma maiņu, koncentrējoties tikai uz eļļas maiņu, taču tas ir kļūdaini. Novecojis šķidrums zaudē antikorozijas īpašības un var sabojāt radiatoru, ūdens sūkni un citas sistēmas daļas.

Vai dzesēšanas šķidruma maiņu var izdarīt pašam?

Jā, to var izdarīt pašam, ja esi nedaudz pieredzējis ar automašīnas apkopi. Nepieciešams ir jauns dzesēšanas šķidrums, destilēts ūdens, tvertne vecā šķidruma savākšanai un dažas atslēgas. Procedūra ietver vecā šķidruma iztukšošanu caur radiatora aizbāzni vai apakšējo šļūteni, sistēmas izskalošanu ar tīru ūdeni un jauna šķidruma iepildīšanu. Svarīgi ir pareizi atgaisot sistēmu – daudzās automašīnās ir speciāli atgaisošanas vārstiņi, kas jāatver, lai izlaistu gaisu. Ja neesat pārliecināts par procedūru, labāk uzticēt to servisam, jo nepareizi veikta maiņa var atstāt gaisu sistēmā, kas arī var izraisīt pārkaršanu. Tāpat kā ar bremžu šķidruma pārbaudi, arī šeit precizitāte ir svarīgāka par ātrumu.

Kā saprast, vai dzesēšanas šķidrums noplūst un kur meklēt noplūdes vietu?

Noplūdes var notikt vairākās vietās. Visbiežāk tās ir: radiatora savienojumi ar šļūtenēm, pats radiators (korozijas vai mehāniska bojājuma dēļ), ūdens sūknis, termostata korpuss vai galvas bloka blīve. Lai atrastu noplūdi, pārbaudi zemi zem automašīnas pēc stāvēšanas – dzesēšanas šķidrums atstāj krāsainas pēdas. Pārbaudi arī visas šļūtenes – tās nedrīkst būt mitras, plaisājušas vai mīkstas kā putra. Radiatoru var pārbaudīt vizuāli – meklē baltas vai rūsainas nogulsnes ap savienojumiem. Ja noplūde ir iekšēja (caur galvas bloka blīvi), to var pamanīt pēc eļļas emulgācijas vai baltiem dūmiem izplūdē. Šādā gadījumā nekavējoties jādodas uz servisu. Tāpat kā ar ģeneratora pārbaudi, arī dzesēšanas sistēmas noplūdes diagnostika prasa sistemātisku pieeju.

Kad labāk griezties pie speciālista, nevis rīkoties pašam?

Ir situācijas, kad pašrocīga rīcība var pasliktināt stāvokli. Pie speciālista jādodas, ja: dzinēja temperatūra ir sasniegusi sarkano zonu un tu turpināji braukt, ja redzi baltus dūmus no izplūdes caurules, ja eļļa ir emulgējusies, ja šķidruma līmenis regulāri pazeminās bez redzamas noplūdes, vai ja pēc papildināšanas sistēmā paliek gaiss un dzinējs joprojām pārkarst. Šīs pazīmes var liecināt par nopietniem bojājumiem, kurus pats nevarēsi novērst. Savlaicīga diagnostika servisā var ietaupīt daudz naudas salīdzinājumā ar pilnīgu dzinēja remontu.

Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj, pārbaudot vai papildinot dzesēšanas šķidrumu?

Visbiežākā kļūda ir atvērt radiatora vai tvertnes vāku uz karstu dzinēju – tas var izraisīt nopietnus apdegumus. Otra bieža kļūda ir papildināt ar parasto krāna ūdeni ārkārtas situācijā un pēc tam aizmirst to nomainīt ar pareizu maisījumu. Trešā kļūda ir jaukt dažādu veidu vai krāsu šķidrumus – tas var radīt želejveida nogulsnes, kas aizsprosto sistēmu. Ceturtā kļūda ir ignorēt regulāras pārbaudes un atcerēties par dzesēšanas šķidrumu tikai tad, kad dzinējs jau pārkarst. Un piektā – izmantot universālu šķidrumu bez pārbaudes, vai tas der konkrētajam automašīnas modelim.

• Vienmēr pārbaudi dzesēšanas šķidrumu uz auksta dzinēja – pirms rīta brauciena ir ideāls laiks.
• Šķidruma līmenim jābūt starp “min” un “max” atzīmēm paplašinātāja tvertnē.
• Laba šķidruma krāsa ir spilgta – brūns vai duļķains šķidrums jānomaina.
• Izmanto refraktometru, lai pārbaudītu aizsardzību pret sasalšanu – Latvijā vajag vismaz -25 grādus.
• Nekad nejauc dažādu veidu vai krāsu dzesēšanas šķidrumus.
• Papildinot, izmanto tikai destilētu ūdeni, nevis krāna ūdeni.
• G11 šķidrums jānomaina ik pēc 2 gadiem, G12 un G13 – ik pēc 4-5 gadiem.
• Baltie dūmi no izplūdes un emulgēta eļļa – tūlītēja braukšana uz servisu.
• Nekad neatver vāku uz karsta dzinēja – risks iegūt nopietnus apdegumus.
• Regulāra pārbaude reizi mēnesī aizņem tikai 2 minūtes un var novērst dārgus remontus.

Dzesēšanas šķidruma pārbaude ir viena no vienkāršākajām, bet svarīgākajām automašīnas apkopes darbībām. Tā prasa tikai dažas minūtes, bet var pasargāt dzinēju no katastrofālas pārkaršanas. Iepazīsti savas automašīnas dzesēšanas sistēmu, regulāri pārbaudi šķidruma līmeni un kvalitāti, un ievēro ražotāja ieteiktos maiņas intervālus. Ja rodas šaubas vai pamani kādu no aprakstītajiem brīdinājuma signāliem, nekavējies doties uz servisu – savlaicīga rīcība vienmēr ir lētāka nekā dzinēja remonts.

Interesanti produkti: