Papildlukturi
Strands lukturi un gaismas
Darba gaismas
Bākugunis un brīdinājuma gaismas
CAN BUS vadības bloki
Gaismekļi, LED ar gumijas rokturi
Auto spuldzes
LED dienas gaitas lukturi (DRL)
Elektroinstalācija divām gaismām
Elektroinstalācija vienam gaismam
Elektroinstalācija trim gaismām
Lukturi un apgaismojuma detaļas
Gabarītgaismas un sānu lukturi
Vieglo auto priekšējie lukturi
Atstarotāji
Gaismas paneļi 750–990 mm
Gaismas paneļi 200–749 mm
Gaismas paneļi 1460–1900 mm
Gaismas paneļi 1300–1450 mm
Gaismas paneļi 1000–1299 mm
Savienotāji un kabeļu gali
Elektriskie savienotāji un kontakti
Kabeļu savilcēji
Kabeļu aizsargapvalki un ievadi
Vadu komplekti un remkomplekti
Kabeļu stiprinājumi un turētāji
Termonosēdināmās caurules
Kabeļu marķējumi un izolācijas lente
Sadales kopnes (busbar)
Citi elektroinstalācijas piederumi
Releji
Drošinātāji
Spraudņi un kontaktligzdas (barošanas avots, piekabe)
Drošinātāju turētāji
Spirālveida kabeļi (piekabēm)
Sadales kārbas
Iekrāvēju strāvas spraudņi
Releju bloki un vadības moduļi
MTA adapteri un stiprinājumi
Piekabes elektroinstalācija
Tīkla pagarinātāji
Diodes un diožu bloki
Auto piederumi
Lodēšanas piederumi
Citi piederumi
Testeri
Aizdedzes sistēmas rezerves daļas
Kā pārbaudīt auto termostātu ziemā – šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, kad ārā temperatūra krītas zem nulles un dzinējs vai nu nesasilst līdz normālai temperatūrai, vai pārkarst. Termostāts ir neliela, bet kritiska detaļa, kas regulē dzesēšanas šķidruma plūsmu, un tieši ziemā tā bojājumi izpaužas visskaidrāk. Šajā rakstā uzzināsi, kā patstāvīgi diagnosticēt termostātu, kādas pazīmes norāda uz problēmu un ko darīt, ja bojājums apstiprinās.

Ziemā dzinējs strādā smagākos apstākļos – aukstais gaiss atdzesē motoru daudz ātrāk nekā vasarā. Termostāts nodrošina, ka dzesēšanas šķidrums sākotnēji cirkulē tikai pa mazo loku (apejot radiatoru), ļaujot dzinējam ātri sasilt. Kad temperatūra sasniedz normālo darba diapazonu (parasti 85-95 grādi pēc Celsija), termostāts atver vārstu un šķidrums sāk cirkulēt arī caur radiatoru. Ja termostāts ir iestrēdzis atvērtā stāvoklī, dzinējs ziemā var nekad nesasilt līdz normālai temperatūrai – tas nozīmē lielāku degvielas patēriņu, vājāku sildīšanu salonā un paātrinātu dzinēja nolietošanos. Ja termostāts iestrēdzis aizvērtā stāvoklī, dzinējs var pārkarst pat aukstā laikā, kas ir daudz bīstamāk.
Ir vairākas skaidras pazīmes, kas norāda uz termostāta problēmu. Pirmā un visbiežākā – dzinēja temperatūras rādītājs nekad nesasniedz vidējo atzīmi pat pēc 15-20 minūšu braukšanas. Normāli dzinējam vajadzētu sasilt 5-10 minūšu laikā. Otra pazīme – salona sildīšana ir vāja vai vispār nedarbojas, jo siltais šķidrums nenonāk sildītāja radiatorā. Trešā pazīme – temperatūras rādītājs pēkšņi lec uz augšu un ātri atgriežas normā, kas var norādīt uz periodiski iestrēgušu termostātu. Ceturtā pazīme – dzinējs pārkarst ātrāk nekā parasti, kas nozīmē, ka termostāts ir iestrēdzis aizvērtā stāvoklī. Ja pamani kādu no šīm pazīmēm, ir vērts veikt pārbaudi.
Lielākoties termostāta pārbaudei nav nepieciešami sarežģīti instrumenti. Pietiek ar sekojošo: termometrs (ideāli – kontaktless infrasarkanais termometrs, ko var nopirkt par 10-20 eiro), OBD2 diagnostikas skeneris (ja tāds ir pieejams), kā arī parasts ūdens katls un plīts mājas testam. Ja plāno pārbaudīt termostātu, to izņemot no automašīnas, būs nepieciešamas arī standarta atslēgas un šļūtenes skava. Infrasarkanais termometrs ir ļoti noderīgs rīks – ar to var izmērīt radiatora temperatūru no attāluma, nepieskaroties karstām detaļām. Ja tev jau ir pieredze ar dzinēja sistēmu pārbaudi, termostāta diagnostika nebūs sarežģīta.
Šī ir vienkāršākā metode, ko var veikt pats. Iedarbini aukstu dzinēju un ļauj tam darboties tukšgaitā. Ar infrasarkano termometru katras 2-3 minūtes mēri radiatora augšējās šļūtenes temperatūru. Sākumā tai jābūt aukstai vai vēsai – tas nozīmē, ka termostāts ir aizvērts un šķidrums neiet caur radiatoru. Kad dzinēja temperatūras rādītājs paneļa sasniedz aptuveni 85-90 grādus, augšējai šļūtenei vajadzētu kļūt karstai gandrīz uzreiz – tas nozīmē, ka termostāts ir atvēries. Ja šļūtene kļūst karsta jau no paša sākuma (pirms dzinējs ir sasilis), termostāts ir iestrēdzis atvērtā stāvoklī. Ja šļūtene paliek auksta pat tad, kad temperatūras rādītājs ir vidū vai augstāk, termostāts ir iestrēdzis aizvērtā stāvoklī – tas ir bīstami un jārisina nekavējoties.

Ja esi izņēmis termostātu no automašīnas, to var viegli pārbaudīt mājās. Ieliec termostātu katlā ar ūdeni un novietoj blakus termometru. Uzkarsē ūdeni lēnām un vēro, pie kādas temperatūras termostāts sāk atvērties – parasti tas notiek pie 82-88 grādiem atkarībā no modeļa. Pilnībā tam jāatver pie aptuveni 95-100 grādiem. Ja termostāts neatveras vispār vai atver pie nepareizas temperatūras, tas ir jānomaina. Svarīgi: neturi termostātu rokās, kad ūdens ir karsts – izmanto knaibles. Šī metode ir 100 procenti uzticama un ļauj precīzi noteikt, vai detaļa darbojas pareizi.
Mūsdienu automašīnās OBD2 skeneris var būt ļoti noderīgs. Pievienojot skeneri un izvēloties dzinēja dzesēšanas šķidruma temperatūras (ECT – engine coolant temperature) parametru, var reāllaikā sekot temperatūras izmaiņām. Iedarbini aukstu dzinēju un vēro, kā temperatūra pieaug. Normāli tai vajadzētu vienmērīgi pieaugt no aukstuma līdz aptuveni 90 grādiem un tur stabilizēties. Ja temperatūra pieaug lēnāk nekā parasti vai nekad nesasniedz 80-90 grādus, tas norāda uz iestrēgušu atvērtu termostātu. Ja temperatūra turpina pieaugt virs 100 grādiem un nepazeminās, tas norāda uz iestrēgušu aizvērtu termostātu. Daudzas mūsdienu automašīnas arī patstāvīgi uzrāda kļūdas kodu P0128, kas tieši norāda uz termostāta problēmu.
Termostāts ir salīdzinoši izturīga detaļa – vidēji tas kalpo 8-12 gadus vai 150 000-200 000 kilometrus. Tomēr ziema ir laiks, kad bojājumi izpaužas biežāk, jo temperatūras svārstības un biezāks dzesēšanas šķidrums rada papildu slodzi. Pats termostāts parasti maksā 10-40 eiro atkarībā no automašīnas modeļa. Nomaiņa pie mehāniķa var izmaksāt papildus 30-80 eiro darba samaksā, jo dažiem modeļiem tas ir viegli pieejams, citiem – jānoņem vairākas detaļas. Kopumā termostāta nomaiņa ir viena no lētākajām dzinēja sistēmas remontdarbiem. Ja plāno nomainīt pats, vienlaikus ir vērts nomainīt arī dzesēšanas šķidrumu – pārbaudīt dzesēšanas šķidruma stāvokli ir vienkārši un ietaupa naudu ilgtermiņā.
Lielākoties termostāta diagnostiku var veikt pats, izmantojot iepriekš aprakstītās metodes. Tas nav bīstami, ja ievēro vienu galveno noteikumu – nekad neatver dzesēšanas sistēmu karstam dzinējam, jo zem spiediena esošais karsts šķidrums var izraisīt nopietnus apdegumus. Vienmēr gaidi, kamēr dzinējs atdziest. Ja diagnostika uzrāda problēmu un esi gatavs nomainīt termostātu pats, lielākajai daļai automašīnu tas ir izdarāms ar standarta instrumentiem. Tomēr pie mehāniķa labāk doties, ja: dzinējs ir pārkarsies un tu neesi pārliecināts par bojājuma apmēru, ja pēc termostāta nomaiņas problēma turpinās, vai ja dzesēšanas sistēmā ir redzamas noplūdes. Ja tev ir jautājumi par citām elektriskajām sistēmām, noderīgi ir arī zināt, kā pārbaudīt generatora uzlādi, jo arī tas ietekmē dzinēja kopējo darbību.

Ir vairākas tipiskas kļūdas, ko pieļauj automašīnu īpašnieki. Pirmā – atvērt dzesēšanas sistēmu karstam dzinējam. Tas ir bīstami un var izraisīt nopietnus apdegumus. Otrā – sajaukt termostāta bojājumu ar citām problēmām. Piemēram, vāja sildīšana var norādīt arī uz gaisa burbuli dzesēšanas sistēmā, bojātu sildīšanas radiatoru vai zemu šķidruma līmeni. Trešā – nomainīt termostātu, bet neizgāzt veco dzesēšanas šķidrumu. Ja šķidrums ir vecs vai piesārņots, jaunais termostāts var bojāties ātrāk. Ceturtā kļūda – izvēlēties lētu neoriģinālu termostātu bez pienācīgas kvalitātes. Šī ir detaļa, uz kuras nevajadzētu taupīt – kvalitatīvs termostāts maksā nedaudz vairāk, bet kalpo daudz ilgāk. Piektā kļūda – ignorēt termostāta problēmas pazīmes un turpināt braukt. Iestrēdzis aizvērts termostāts var izraisīt dzinēja pārkarsēšanu un nopietnus bojājumus.
Ja termostāts ir iestrēdzis aizvērtā stāvoklī un dzinējs pārkarst – tas ir steidzams gadījums. Turpināt braukt šādā situācijā nozīmē riskēt ar galvas bloka plaisāšanu vai cita veida nopietnu dzinēja bojājumu, kura remonts var izmaksāt tūkstošiem eiro. Šajā gadījumā nekavējoties apstājies, izslēdz dzinēju un gaidi palīdzību. Ja termostāts ir iestrēdzis atvērtā stāvoklī – dzinējs nesasilst pietiekami, bet pārkarst nedraud. Šajā gadījumā var braukt uz servisu vai veikt nomaiņu pats, taču neatliec to uz ilgu laiku, jo auksts dzinējs patērē vairāk degvielas, ātrāk nolietojas un rada lielāku emisiju. Ziemā tas arī nozīmē, ka salonā nebūs pietiekami silts, kas ir gan neērti, gan bīstami redzamības ziņā, jo logu atkausēšana strādās vāji.
Termostāta pārbaude ziemā ir viena no tām lietām, ko katrs automašīnas īpašnieks var iemācīties darīt pats. Tas prasa minimālu aprīkojumu, nelielas zināšanas un uzmanību drošībai. Ja dzinējs nesasilst normāli vai pārkarst – neatliec diagnostiku, jo savlaicīga problēmas atklāšana var ietaupīt ievērojamu summu un pasargāt dzinēju no nopietniem bojājumiem. Aukstā ziemas laikā termostāts strādā īpaši intensīvi, tāpēc regulāra uzraudzība ir vienkārši gudra automašīnas kopšanas prakse.