Nordparts.lv - auto rezerves daļas un elektroaprīkojums

Kā iedarbināt auto ar startēšanas vadiem: interaktīvs simulators

Ar startēšanas vadiem auto iedarbina šādā secībā: sarkano vadu vispirms pieslēdz izlādējušā akumulatora plusam, tad donora akumulatora plusam, melno vadu pieslēdz donora mīnusam, bet pēdējo spaili liek uz izlādējušā auto masas punkta, nevis uz tā akumulatora mīnusa. Atvieno pretējā secībā. Zemāk to vari izmēģināt simulatorā: pieslēdz spailes, iedarbini abus auto un atvieno vadus. Ja kļūdīsies, simulators paskaidros, kas notiktu ar īstu auto.

Ja tev ir pārnēsājama palaišanas ierīce un izvēlies jaunu, sāc ar rakstu par akumulatora būsteriem un startēšanas palīgierīcēm. Šajā pamācībā galvenais ir pati palīgstartēšana: kā to izdarīt droši un ko darīt, ja auto tomēr neiedarbojas.

3D vizualizācija: sarkanā startēšanas vada spaile uz akumulatora plusa, melnā spaile uz nekrāsota masas kronšteina pie motora bloka
Pareizais gala stāvoklis izlādējušā auto pusē: sarkanā spaile uz akumulatora plusa, melnā uz nekrāsota metāla masas punkta pie motora. Akumulatora mīnusa spaile paliek brīva.

Īsumā: pareizā secība

  1. Sarkanais vads: izlādējušā akumulatora pluss (+).
  2. Sarkanais vads: donora akumulatora pluss (+).
  3. Melnais vads: donora akumulatora mīnuss (-) vai donora masas punkts.
  4. Melnais vads: izlādējušā auto masas punkts vai nekrāsots metāls uz motora, tālāk no akumulatora.
  5. Iedarbini donora motoru, pagaidi dažas minūtes, tad iedarbini izlādējušos auto.
  6. Kamēr abi motori darbojas, izlādējušajā auto ieslēdz salona ventilatoru un aizmugurējā stikla apsildi.
  7. Atvieno pretējā secībā: melno no izlādējušā auto, melno no donora, sarkano no donora, sarkano no izlādējušā auto.

Simulators: pieslēdz vadus pats

Izvēlies spaili (sarkano vai melno) un pieskaries vietai, kur to pieslēgsi. Simulators pārbauda secību un polaritāti, rāda spriegumu un neļauj turpināt, kamēr kļūda nav labota. Režīmā „Ar būsteri” donora auto vietā ir pārnēsājama palaišanas ierīce. Ja gribi pārbaudīt sevi, paslēp soļu sarakstu.

Simulators ielādējas…

Pirms sāc: drošības pārbaude

  • Abiem auto jābūt ar vienādu spriegumu. Vieglajiem auto tā ir 12 V sistēma. Kravas auto un tehnikai bieži ir 24 V: to nedrīkst savienot ar 12 V auto.
  • Apskati izlādējušos akumulatoru. Ja korpuss ir uzpūties vai saplaisājis, tek elektrolīts vai akumulators varētu būt sasalis, nestartē. Izlādējies akumulators var sasalt jau aptuveni no -10 °C. Sasalušu akumulatoru vispirms atkausē, bojātu nomaini.
  • Auto nedrīkst saskarties. Novieto tos tā, lai vadi sniedzas bez nostiepšanas. Abiem auto izslēdz aizdedzi, gaismas un citus patērētājus, ieslēdz stāvbremzi.
  • Izlasi abu auto instrukcijas. Daudziem auto zem motora pārsega ir atsevišķi palīgstartēšanas punkti, jo akumulators atrodas bagāžniekā vai zem sēdekļa. Tad izmanto tieši tos.
  • Elektroauto un hibrīdi parasti drīkst saņemt palīgstartēšanu caur 12 V sistēmu, bet daudzi ražotāji neatļauj tos izmantot kā donoru. Noteicošā ir auto instrukcija.
  • Uz ceļa izliec avārijas zīmi un uzvelc atstarojošo vesti. Netuvini akumulatoram uguni un dzirksteles, ja iespējams, lieto aizsargbrilles un cimdus.

Palīgstartēšana ar vadiem soli pa solim

  1. Sagatavo vadus. Atritini tos pilnībā un pārbaudi, vai izolācija un spailes nav bojātas. Pieslēgtas spailes nedrīkst saskarties savā starpā.
  2. Sarkanā spaile uz izlādējušā akumulatora plusa. Plusa spaile ir apzīmēta ar „+”, bieži tai ir sarkans vāciņš. Ja polaritāte nav skaidri redzama, neminē: pārbaudi instrukcijā.
  3. Otra sarkanā spaile uz donora akumulatora plusa.
  4. Melnā spaile uz donora mīnusa vai donora instrukcijā norādītā masas punkta.
  5. Pēdējā spaile uz izlādējušā auto masas punkta. Tas ir instrukcijā norādīts punkts vai nekrāsota, masīva metāla detaļa uz motora bloka, tālāk no akumulatora, degvielas vadiem un kustīgām daļām.
  6. Iedarbini donora motoru un ļauj tam darboties dažas minūtes. Tikmēr izlādētais akumulators nedaudz uzlādējas.
  7. Iedarbini izlādējušos auto. Vienam mēģinājumam pietiek ar aptuveni 10 sekundēm. Ja motors neiedarbojas, pagaidi vismaz pusminūti līdz minūtei un mēģini vēlreiz.
  8. Kad motors darbojas, izlādējušajā auto ieslēdz lielākus patērētājus, piemēram, salona ventilatoru un aizmugurējā stikla apsildi. Tie mazina sprieguma lēcienus vadu atvienošanas brīdī.
  9. Atvieno vadus pretējā secībā: melno no masas punkta, melno no donora, sarkano no donora, sarkano no tikko iedarbinātā auto. Noņemtās spailes neliec uz motora un neļauj tām saskarties.
  10. Izslēdz liekos patērētājus un uzlādē akumulatoru (skat. sadaļu „Pēc iedarbināšanas”).

Kāpēc melno vadu neliek uz izlādējušā akumulatora mīnusa?

Pēdējā savienojuma brīdī var rasties dzirkstele. Akumulators, īpaši lādējoties, var izdalīt ūdeņradi, kas ir sprādzienbīstama gāze. Ja pēdējais savienojums ir pie masas punkta tālāk no akumulatora, dzirkstele rodas drošā attālumā. Auto ar start-stop sistēmu pie akumulatora mīnusa parasti ir akumulatora sensors, un palīgstartēšanas strāva caur to var šo sensoru sabojāt.

Ja auto neiedarbojas

Pēc trešā neveiksmīgā mēģinājuma pārtrauc. Pārbaudi, vai spailes cieši turas uz tīra metāla, un ļauj donoram vēl dažas minūtes darboties. Ja starteris griežas normāli, bet motors neiedarbojas, vaina nav akumulatorā, un palīgstartēšana nepalīdzēs. Iemeslu palīdzēs atrast diagnostika zemāk.

Ar būsteri: bez otra auto

Pārnēsājama palaišanas ierīce (būsteris) aizstāj donora auto. Princips ir tāds pats, tikai savienojumu ir mazāk:

  1. Pārliecinies, ka būsteris ir uzlādēts un izslēgts, un auto aizdedze ir izslēgta.
  2. Sarkano spaili pieslēdz akumulatora plusam vai auto palīgstartēšanas punktam.
  3. Melno spaili pieslēdz masas punktam vai tur, kur to norāda būstera un auto instrukcija.
  4. Ieslēdz būsteri un iedarbini motoru. Startēšanas ilgumu un pauzi starp mēģinājumiem nosaka būstera ražotājs.
  5. Kad motors darbojas, izslēdz būsteri un noņem vispirms melno, tad sarkano spaili. Pēc lietošanas būsteri uzlādē.

Būsteri ir pieejami sadaļā Auto palaišanas ierīces, tostarp NOCO palaišanas ierīces. Salīdzini ražotāja norādīto benzīna un dīzeļa motora tilpumu un darba temperatūru, nevis tikai maksimālo strāvu.

Kādi startēšanas vadi vajadzīgi?

Startera strāva ir simtiem ampēru, tāpēc vadu šķērsgriezums ir svarīgs. Plānāks vai garāks vads zaudē vairāk sprieguma, un starteris griežas lēnāk. Vācijas autoklubs ADAC iesaka vadus, kas atbilst DIN 72553 vai ISO 6722, ir vismaz 2 m gari, ar pilnībā izolētām spailēm un vismaz 25 mm² šķērsgriezumu. Dīzeļmotoriem starta strāva ir lielāka, tāpēc tiem vadi un spailes ir īpaši svarīgi. Uz vadiem vai iepakojuma parasti ir norādīts, kādam motora tilpumam tie paredzēti.

Lētākiem vadiem serde bieži ir no vara pārklāta alumīnija (CCA). Tas vada strāvu sliktāk nekā tīrs varš, tāpēc tādam pašam rezultātam vajag lielāku šķērsgriezumu. Plašāk par to lasi rakstā par vadu šķērsgriezuma nozīmi.

Vai palīgstartēšana palīdzēs?

Ne katrs auto, kas neiedarbojas, ir ar izlādētu akumulatoru. Izvēlies, ko auto dara, kad pagriez atslēgu vai nospied START pogu. Ja tev ir multimetrs, iestati arī izmērīto akumulatora spriegumu.

Kā pareizi izmērīt spriegumu, parādīts rakstā Kā pārbaudīt auto akumulatora spriegumu.

Pēc iedarbināšanas

  • Uzlādē akumulatoru. Īss brauciens pilsētā ziemā akumulatoru pilnībā neuzlādē. Drošāk ir uzlādēt ar automātisko lādētāju, bet, ja tas nav iespējams, brauc ilgāku laiku bez biežām apstāšanās. Kā to droši darīt mājās, lasi rakstā par akumulatora lādēšanu mājas apstākļos.
  • Pārbaudi akumulatoru. Ja auto pēc nakts atkal nestartē, akumulators var būt novecojis. To parāda akumulatoru testeris vai slodzes tests servisā.
  • Pārbaudi uzlādi. Ar darbojošos motoru spriegums pie akumulatora parasti ir ap 13,8-14,7 V. Auto ar viedo uzlādes vadību tas var mainīties, un precīzo diapazonu nosaka ražotājs. Ja spriegums ir zemāks, pārbaudi ģeneratora uzlādi.
  • Pārbaudi spailes. Vaļīgas vai oksidētas akumulatora spailes rada tādus pašus simptomus kā izlādējies akumulators.
  • Ja akumulators jāmaina, izvēlies to pēc auto ražotāja norādēm. Start-stop auto parasti vajag AGM vai EFB akumulatoru. Vairāk rakstā Kā izvēlēties auto akumulatoru ziemā.

Biežākās kļūdas

  • Melnā spaile uz izlādējušā akumulatora mīnusa, nevis uz masas punkta.
  • Sajaukta polaritāte. Tā var sabojāt drošinātājus, ģeneratora diodes un vadības blokus.
  • Spailes saskaras, kamēr vada otrs gals jau ir pieslēgts.
  • Pārāk plāni vai bojāti vadi: starteris tik tikko griežas, vadi un spailes sakarst.
  • Ilgi, nepārtraukti startēšanas mēģinājumi, kas pārkarsē starteri un vadus.
  • Startēšana ar sasalušu vai bojātu akumulatoru.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai donora motoram jādarbojas?

Jā, tā ir ieteicams. Darbojoties donora motoram, ģenerators uztur donora akumulatora spriegumu un dažu minūšu laikā nedaudz uzlādē izlādēto akumulatoru. Ja donora motors nedarbojas, var izlādēties arī donora akumulators.

Cik ilgi jāgaida pirms startēšanas?

Parasti pietiek ar dažām minūtēm, kamēr donora motors darbojas. Ja akumulators ir ļoti izlādējies vai ir stiprs sals, var vajadzēt ilgāk. Startē ne ilgāk par aptuveni 10 sekundēm vienā mēģinājumā, un pēc trešā neveiksmīgā mēģinājuma pārtrauc.

Vai palīgstartēšana var sabojāt auto elektroniku?

Ja ievēro polaritāti un secību, risks ir mazs. Lielākās briesmas ir sajaukti plusi un mīnusi, saskārušās spailes un vadu atvienošana bez ieslēgtiem patērētājiem. Elektroauto un hibrīdiem ievēro instrukciju, jo daudzus no tiem nedrīkst izmantot kā donoru.

Vai dīzeli var iedarbināt ar mazu benzīna auto?

Dīzeļmotoram vajag lielāku starta strāvu. Ar mazāku donoru tas var izdoties, ja donora motors darbojas un tu pagaidi ilgāk, bet vadiem jābūt resnākiem: vismaz 25 mm², lieliem dīzeļmotoriem 35 mm². Ziemā pirms startēšanas pagaidi, līdz nodziest kvēlsveču indikators.

Ko darīt, ja auto pēc palīgstartēšanas atkal nestartē?

Tad akumulators netiek uzlādēts vai neuztur lādiņu. Pārbaudi akumulatoru ar testeri un ģeneratora uzlādes spriegumu. Ja dīzelis ziemā startē slikti, lai gan starteris griežas ātri, iemesls var būt kvēlsveces: par to lasi rakstā par kvēlsveču bojājuma pazīmēm.

Preces palīgstartēšanai

Startēšanas vadi, būsteri, lādētāji un testeris, kas ziemā noder katrā auto vai garāžā. Pirms pirkuma salīdzini ražotāja norādīto motora tilpumu un spriegumu.

Visu klāstu skaties sadaļās Auto palaišanas ierīces, Akumulatoru lādētāji, Akumulatoru testeri un Auto kabeļi un vadi. Pilnu ziemas pārbaudi apraksta raksts par akumulatora kopšanu ziemā.

Ja šaubies par pieslēgšanas punktiem savā auto vai auto ir elektroauto vai hibrīds, rīkojies tikai pēc ražotāja instrukcijas vai izsauc tehnisko palīdzību.

Autortiesības © Nordparts Visas tiesības aizsargātas.