Papildlukturi
Strands lukturi un gaismas
Darba gaismas
Bākugunis un brīdinājuma gaismas
CAN BUS vadības bloki
Gaismekļi, LED ar gumijas rokturi
Auto spuldzes
LED dienas gaitas lukturi (DRL)
Elektroinstalācija divām gaismām
Elektroinstalācija vienam gaismam
Elektroinstalācija trim gaismām
Lukturi un apgaismojuma detaļas
Gabarītgaismas un sānu lukturi
Vieglo auto priekšējie lukturi
Kravas auto lukturi
Atstarotāji
Gaismas paneļi 750-990 mm
Gaismas paneļi 200-749 mm
Gaismas paneļi 1460-1900 mm
Gaismas paneļi 1300-1450 mm
Gaismas paneļi 1000-1299 mm
Līmes un hermētiķi
Eļļošana un aizsardzība
Tīrīšanas līdzekļi
Krāsas un lakas
Velosipēdu ķīmija
Chante Clair tīrīšanas līdzekļi
Citi produkti
Smērvielas
Piederumi
Tīrīšanas salvetes un lupatiņas
Gaisa kondicioniera aukstumaģents (freons)
Drošinātāji
Releji
Spraudņi un kontaktligzdas (barošanas avots, piekabe)
Drošinātāju turētāji
Spirālveida kabeļi (piekabēm)
Iekrāvēju strāvas spraudņi
Sadales kārbas
Releju bloki un vadības moduļi
MTA adapteri un stiprinājumi
Piekabes elektroinstalācija
Diodes un diožu bloki
Auto piederumi
Testeri
Aizdedzes sistēmas rezerves daļas
Tīkla pagarinātāji
Lodēšanas piederumi
Ar startēšanas vadiem auto iedarbina šādā secībā: sarkano vadu vispirms pieslēdz izlādējušā akumulatora plusam, tad donora akumulatora plusam, melno vadu pieslēdz donora mīnusam, bet pēdējo spaili liek uz izlādējušā auto masas punkta, nevis uz tā akumulatora mīnusa. Atvieno pretējā secībā. Zemāk to vari izmēģināt simulatorā: pieslēdz spailes, iedarbini abus auto un atvieno vadus. Ja kļūdīsies, simulators paskaidros, kas notiktu ar īstu auto.
Ja tev ir pārnēsājama palaišanas ierīce un izvēlies jaunu, sāc ar rakstu par akumulatora būsteriem un startēšanas palīgierīcēm. Šajā pamācībā galvenais ir pati palīgstartēšana: kā to izdarīt droši un ko darīt, ja auto tomēr neiedarbojas.

Izvēlies spaili (sarkano vai melno) un pieskaries vietai, kur to pieslēgsi. Simulators pārbauda secību un polaritāti, rāda spriegumu un neļauj turpināt, kamēr kļūda nav labota. Režīmā „Ar būsteri” donora auto vietā ir pārnēsājama palaišanas ierīce. Ja gribi pārbaudīt sevi, paslēp soļu sarakstu.
Simulators ielādējas…
Pēdējā savienojuma brīdī var rasties dzirkstele. Akumulators, īpaši lādējoties, var izdalīt ūdeņradi, kas ir sprādzienbīstama gāze. Ja pēdējais savienojums ir pie masas punkta tālāk no akumulatora, dzirkstele rodas drošā attālumā. Auto ar start-stop sistēmu pie akumulatora mīnusa parasti ir akumulatora sensors, un palīgstartēšanas strāva caur to var šo sensoru sabojāt.
Pēc trešā neveiksmīgā mēģinājuma pārtrauc. Pārbaudi, vai spailes cieši turas uz tīra metāla, un ļauj donoram vēl dažas minūtes darboties. Ja starteris griežas normāli, bet motors neiedarbojas, vaina nav akumulatorā, un palīgstartēšana nepalīdzēs. Iemeslu palīdzēs atrast diagnostika zemāk.
Pārnēsājama palaišanas ierīce (būsteris) aizstāj donora auto. Princips ir tāds pats, tikai savienojumu ir mazāk:
Būsteri ir pieejami sadaļā Auto palaišanas ierīces, tostarp NOCO palaišanas ierīces. Salīdzini ražotāja norādīto benzīna un dīzeļa motora tilpumu un darba temperatūru, nevis tikai maksimālo strāvu.
Startera strāva ir simtiem ampēru, tāpēc vadu šķērsgriezums ir svarīgs. Plānāks vai garāks vads zaudē vairāk sprieguma, un starteris griežas lēnāk. Vācijas autoklubs ADAC iesaka vadus, kas atbilst DIN 72553 vai ISO 6722, ir vismaz 2 m gari, ar pilnībā izolētām spailēm un vismaz 25 mm² šķērsgriezumu. Dīzeļmotoriem starta strāva ir lielāka, tāpēc tiem vadi un spailes ir īpaši svarīgi. Uz vadiem vai iepakojuma parasti ir norādīts, kādam motora tilpumam tie paredzēti.
Lētākiem vadiem serde bieži ir no vara pārklāta alumīnija (CCA). Tas vada strāvu sliktāk nekā tīrs varš, tāpēc tādam pašam rezultātam vajag lielāku šķērsgriezumu. Plašāk par to lasi rakstā par vadu šķērsgriezuma nozīmi.
Ne katrs auto, kas neiedarbojas, ir ar izlādētu akumulatoru. Izvēlies, ko auto dara, kad pagriez atslēgu vai nospied START pogu. Ja tev ir multimetrs, iestati arī izmērīto akumulatora spriegumu.
Kā pareizi izmērīt spriegumu, parādīts rakstā Kā pārbaudīt auto akumulatora spriegumu.
Jā, tā ir ieteicams. Darbojoties donora motoram, ģenerators uztur donora akumulatora spriegumu un dažu minūšu laikā nedaudz uzlādē izlādēto akumulatoru. Ja donora motors nedarbojas, var izlādēties arī donora akumulators.
Parasti pietiek ar dažām minūtēm, kamēr donora motors darbojas. Ja akumulators ir ļoti izlādējies vai ir stiprs sals, var vajadzēt ilgāk. Startē ne ilgāk par aptuveni 10 sekundēm vienā mēģinājumā, un pēc trešā neveiksmīgā mēģinājuma pārtrauc.
Ja ievēro polaritāti un secību, risks ir mazs. Lielākās briesmas ir sajaukti plusi un mīnusi, saskārušās spailes un vadu atvienošana bez ieslēgtiem patērētājiem. Elektroauto un hibrīdiem ievēro instrukciju, jo daudzus no tiem nedrīkst izmantot kā donoru.
Dīzeļmotoram vajag lielāku starta strāvu. Ar mazāku donoru tas var izdoties, ja donora motors darbojas un tu pagaidi ilgāk, bet vadiem jābūt resnākiem: vismaz 25 mm², lieliem dīzeļmotoriem 35 mm². Ziemā pirms startēšanas pagaidi, līdz nodziest kvēlsveču indikators.
Tad akumulators netiek uzlādēts vai neuztur lādiņu. Pārbaudi akumulatoru ar testeri un ģeneratora uzlādes spriegumu. Ja dīzelis ziemā startē slikti, lai gan starteris griežas ātri, iemesls var būt kvēlsveces: par to lasi rakstā par kvēlsveču bojājuma pazīmēm.
Startēšanas vadi, būsteri, lādētāji un testeris, kas ziemā noder katrā auto vai garāžā. Pirms pirkuma salīdzini ražotāja norādīto motora tilpumu un spriegumu.








Visu klāstu skaties sadaļās Auto palaišanas ierīces, Akumulatoru lādētāji, Akumulatoru testeri un Auto kabeļi un vadi. Pilnu ziemas pārbaudi apraksta raksts par akumulatora kopšanu ziemā.
Ja šaubies par pieslēgšanas punktiem savā auto vai auto ir elektroauto vai hibrīds, rīkojies tikai pēc ražotāja instrukcijas vai izsauc tehnisko palīdzību.